Kā Burkholderia Mallei inficē zirgus? Galvenās pazīmes un riski

Burkholderia mallei ir gramnegatīva, aerobā baktērija, kas izraisa dziedzerus, smagu un bieži nāvējošu infekcijas slimību zirgu dzimtas (zirgi, ēzeļi un mūļi).

Baktēriju galvenokārt pārnēsā tiešā saskarē ar inficētiem dzīvniekiem. Tas var notikt caur deguna sekrēciju, ādas bojājumiem vai piesārņotiem materiāliem, piemēram, barību, ūdeni vai uzlīmi. To var arī izplatīt, nokodot kukaiņus. Retos gadījumos cilvēkus var inficēt, saskaroties ar inficētiem dzīvniekiem, padarot to par zoonozes patogēnu.

Zirgu infekcijas simptomi ar Burkholderia Mallei

Akūta forma

Elpošanas simptomi:Inficētiem zirgiem bieži rodas smags klepus, ko var pavadīt bieza, mukopurulenta deguna izdalīšanās. Izlādes sākotnēji var būt skaidra, bet laika gaitā tā var kļūt dzeltenīgi zaļa vai asiņaina. Slimībai progresējot, zirgiem var rasties grūtības elpot iekaisuma un elpceļu bojājuma dēļ.

Drudzis:Ir izplatīts augstas pakāpes drudzis, ķermeņa temperatūra sasniedz 39,5–41 grādu (103–106 grādi F). Drudzis parasti ir noturīgs, un to var pavadīt drebuļi.

Limfmezglu palielināšanās: Limfmezgli galvas un kakla reģionā, īpaši submandibular un retrofaringeālā limfmezgli, kļūst pietūkuši un sāpīgi. Dažos gadījumos limfmezgli var plīst un izvadīt strutas.

Vispārējs savārgums:Ietekmētie zirgi parāda depresijas pazīmes, apetītes zudumu un samazinātu aktivitāti. Viņi var kļūt vāji un letarģiski, un to veiktspēja un izturība tiek ievērojami ietekmēta.

Hroniska forma

Ādas bojājumi:Hronisko dziedzeru raksturīgākā iezīme ir ādas mezgliņu izskats, kas parasti ir stingri un apaļi. Šos mezgliņus var atrast uz kājām, krūtīm un vēdera. Laika gaitā mezgliņi čūlas, veidojot dziļas, neregulāras formas čūlas ar granulētu pamatni un apkārtējo iekaisuma zonu. Čūlas var iztukšot biezu, dzeltenīgi zaļu vai asiņainu šķidrumu.

Elpošanas jautājumi: Klepus un deguna izdalīšanās var saglabāties, kaut arī tie var būt mazāk smagi nekā akūtā formā. Zirgiem var būt hroniska, periodiska klepus, un deguna izlāde var būt mazāk bagātīga, bet joprojām klāt.

Svara zaudēšana:Neskatoties uz apetīti, inficētie zirgi bieži piedzīvo progresīvu svara zudumu un muskuļu izšķērdēšanu. Tas ir saistīts ar infekcijas hronisku raksturu, kas izraisa ķermeņa audu sadalīšanos un barības vielu absorbcijas samazināšanos.

Klibums:Dažos gadījumos infekcija var izplatīties locītavās un kaulos, izraisot klibumu. Ietekmētās locītavas var būt pietūkušas, sāpīgas un tām ir samazināta kustību diapazons.

Ir svarīgi atzīmēt, ka agrīnai diagnozei un ārstēšanai ir izšķiroša nozīme, lai uzlabotu inficēto zirgu atveseļošanās iespējas. Daudzās valstīs dziedzeri ir ziņojama slimība, un stingri kontrolē inficēto dzīvnieku karantīnu un eitanāziju-tiek bieži ieviesti, lai novērstu slimības izplatīšanos.