Citokīnu loma un raksturojums

Pašlaik ir atklāti un oficiāli nosaukti desmitiem citokīnu, un katrai šūnai ir sava unikālā bioloģiskā aktivitāte, kurai ir galvenā loma. Neskatoties uz plašo dažādību, ražojošo un iedarbojošo šūnu daudzveidību, plašo bioloģisko aktivitāšu klāstu un dažādiem darbības mehānismiem, daudziem citokīniem ir šādas kopīgas īpašības:

1. Dabiskos citokīnus ražo šūnas. Šūnas normālā atpūtas vai atpūtas stāvoklī jāaktivizē, pirms tās var sintezēt un izdalīt citokīnus. Parasti imūnās šūnas un radniecīgās šūnas aktivizē antigēni, mitogēni vai citi stimuli. Šūnu kultūras supernatantā citokīnus var noteikt pēc 6-8 stundām, un vislielākais citokīnu līmenis ir 24-72 stundas. Tomēr dažas šūnu līnijas var spontāni izdalīt noteiktus citokīnus bez eksogēnas stimulācijas.

2. Citokīnu ražošana un darbība ir multitropiskas, tas ir, viens stimuls, piemēram, antigēna, mitogēna un vīrusa infekcija, var likt tai pašai šūnai izdalīt dažādus citokīnus, savukārt citokīns, ko ražo dažādi dažāda veida šūnas, var darboties dažādiem mērķa šūnu veidiem.

3. Šūnu faktoru sintēze un sekrēcijas process ir pašregulācijas process, citokīnu mazais krājums parasti netiek uzglabāts šūnu ķermeņa formā pirms tam, bet pēc atbilstošas ​​stimulējošas ātras sintēzes, kad virsma pēc sekrēcijas uz ārpusšūnu notiek loma. bioloģija, stimulēt pazūd pēc sintēzes arī ātri pārtraukt un strauju noārdīšanos.

4. Izdalītās olbaltumvielas ar mazu molekulmasu bieži tiek glikozilētas. Molekulmasa lielākajā daļā gadījumu svārstās no 15 līdz 30kD, dažos gadījumos no 8 līdz 10kD un parasti ne vairāk kā 80kD.

5. Citokīniem ir nepieciešama specifiska saistīšanās ar mērķa šūnu augstas afinitātes receptoriem, lai veiktu to bioloģisko iedarbību.

6. Plaša bioloģiskā ietekme Citokīniem var būt ievērojama bioloģiskā ietekme PM (10-12M) līmenī. Tas ir saistīts ar augsto afinitāti starp citokīniem un specifiskajiem receptoriem uz mērķa šūnu virsmas, to disociācijas konstantēm svārstoties no 10-12 līdz 10-10m.

7. Vienam citokīnam var būt vairākas bioloģiskas aktivitātes, bet vairākiem citokīniem bieži ir dažas identiskas vai līdzīgas bioloģiskas aktivitātes.

8. Galvenokārt iesaistīts imūnās atbildēs un iekaisuma reakcijās, kas ietekmē atbildes reakcijas intensitāti un ilgumu. Tas ietver infekcijas imunitāti, audzēja imunitāti, autoimunitāti, transplantācijas imunitāti un daudzus citus aspektus.

9. Tam ir bioloģiska loma nespecifiskā veidā, un MHC to neierobežo.

10. Noteikta citokīna ietekme uz mērķa šūnu ir atkarīga no citokīna lokālās koncentrācijas. Pašas mērķa šūnas tips un parakrīna režīms tiek ražots īslaicīgi, un tiem ir vietēja loma.

11. Lielākajai daļai dabisko citokīnu ir lokāla loma tuvākajā apkārtnē. Lielākā daļa dabisko citokīnu tiek ražoti īslaicīgi, un tiem ir vietēja loma autokrīnā un parakrīnā veidā.

12. Citokīnu ietekme nepastāv atsevišķi. Tie veido citokīnu tīklu, savstarpēji regulējot sintēzi un sekrēciju, savstarpēji regulējot receptoru ekspresiju un savstarpēji ietekmējot bioloģiskos efektus. Var panākt arī sinerģiskus efektus, un pat jaunus un unikālus efektus nevar sasniegt, ja abus citokīnus lieto atsevišķi.